Zemeņu zupa un vafeles.

Galva no pēdējiem diviem mēnešiem nedaudz pārsvilusi, iekšējā Es turpina ik pa laikam paārdīties par rezultātiem, kā arī pavadīta kārtējā man tik ļoti raksturīgā diena, kas maksimāli piepildīta ar bezjēdzīgām un neizskaidrojamām garstāvokļa maiņām, liekot man apšaubīt savu saprātu. Bet viss jau ir labi – visas mazās sāpītes, izčīkstētas, izpīkstētas, viss, kas manos spēkos, izdarīts, un tagad atliek vien nomierināties un gaidīt.

Tagad galvenais savākt sevi un beigt nervozēt par lietām. Esmu darījusi, ko varējusi, un tagad tur tāpat neko vairs nemainīt. Kārtoju istabu, tā sakārtojot arī sevi, un smaidu, jo zinu, ka varu daudz vairāk nekā liekas. Mani vajag tikai tā kārtīgi pabakstīt un uzmanīt, lai nesāku padoties.

Pilnīgi noteikti negribu teikt, ka jāuzņemas mazāk darba un atbildības, nē, dažreiz pat vajag vairāk, lai pierādītu sev un citiem, ka varu. Vienkārši jāatceras, ka, lai to visu varētu paveikt, man jāmēģina lietas uztvert vienkāršāk un jāatbrīvojas no liekā.

Čau,

Es augu!

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s