Bezgalībiņas.

Tad tu atver acis un attopies, ka ir 12. novembris. Viņš nav pienācis, atnācis, ienācis, viņš vienkārši Ir. Sēž uz manas palodzes. Un smaida. Un viņš tā vienkārši Ir ar maigu rudens rīta saulīti gar vaigu, siltu roku, kas pa ceļam silda manējo. Tēju, tostermaizēm un drupačām. Nepareizajām biksēm un drusku sāpošu kaklu. Un izbrīnu, ka priecājos. Priecājos par to, ka varu pamosties 12. novembrī. Un tad novembris pa ceļam uz darbu ierunājas un liek man saprast:”Bet tas viss jau nav pats labākais. Un zini, kas ir? Tas, ka būs VĒL tādi 12. novembri. Un būs arī 13. Un arī 14. Un tad vēl būs decembri arī. Viņi visi atnāks. Un tu viņus visus redzēsi, panda.”

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s