Maza kaza.

Čau, es te tagad sēžu, esmu maza un.. nu jā, tas arī ir principā viss, ko es daru – sežu gultā un jūtos maziņa. Bet es galīgi neiebilstu. Es neiebilstu būt maza. Es pirmo reizi mūžā neiebilstu justies dīvaina, jo pekšņi es to spēju kaut kā pieņemt. Es varu to pieņemt kā kaut ko pilnīgi pašsaprotamu – es esmu dīvaina, maza(bet es neesmu īsa, ja), bet tā arī ir labi. Es neiebilstu, ka kāds tagad daļu no manām teorijām par dzīves kārtību izjauc un lēnītēm lēnītēm, mazmazītiņām liek pa jaunam citādā secībā plauktiņos. Jo, jā, es beidzot atzīstu, ka tā daļa no manām teorijām bija diezgan stulba. Un es neiebilstu, ka man nav bijusi taisnība.

Un tagad tā dziesma nekad laikam nebūs nesmieklīga.

Čau, man šodien prieks!

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s