I laugh often, so I supose, I’m gonna be fine.

Tieši pirms gada es savā dzimšanas dienā ar lauztu kāju vazājos apkārt pa skolu uz kruķiem, dalot končas(Geishas šokolāde. VIENMĒR geishas šokolāde). Ar pavisam citu, un, ja tā godīgi, galīgi nepareizu un salauztu skatījumu uz dzīvi. Vispār jau tā dzīves kārtība un sistēma, kurai es ticu, ir palikusi. Tikai tagad es viņā redzu sev citu vietu. Un vispār jau neslikti.

Ar to es nedomāju, ka man tagad ir vairāk dzīves, jo šobrīd es sēžu sestdienā, savā dzimšanas dienā, mājās, skatos seriālus un joprojām ēdu to amazing garšīgo šokolādi, jo man vienkārši negribas un slinkums kaut ko citu darīt, kādu satikt(ar ko es domāju – vakarā laikam jāaizbrauc pie Elīzas, bet nu jā). Es joprojām tāpat kā pirms gada esmu neizgulējusies, jo mani atkal jau vajā bezmiegs. Es joprojām jūsmoju par šokolādi, pandām un mini. Bet viss vienalga ir pilnīgi citādāk. Es šobrīd sēžu mājās, nevis tāpēc, ka man būtu kaut kas, ko slēpt no citiem un jāizvairās, bet gan tāpēc, ka man vienkārši ir pilnīgi parasts slinkums. Bezmiegam ir citi, jauni iemesli. Jā, līdzīgi, bet es joprojām spītēšos un teikšu  – CITI, un šoreiz es zinu, ka es tikšu galā, gan jau. Ok, pandas, mini un geishas šokolāde ir vienkārši pilnīgi pašsaprotamas lietas, kurās nav nekā slikta, ļauna, so tā drīkst būt.

Un es rakstu tādu bezjēdzīgu ierakstu ar domu sev atgādināt – čau, saulīt, tev ir 19! Un zini, ko tas skaitlis nozīmē? To, ka taisnība vien ir – you’ll NEVER know. ;)

Ir jau labi. Ja nav, tad kaut kad būs.

Un tagad jābrauc pie Dāga, jo mazi bērni ir smieklīgi un uzmundrina, čau.

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s