Abstrakcija.

Pusdzīvai vilkties uz darbu, klausoties Astro’n’out – Abstrakcija un domāt, kurā sienā lai es tagad ieskrienu un taisu facepalm. Jo, jā, ļoģika jau ir mana stiprā puse, pavisam noteikti.

Grūti jau tā pēkšņi atkal sēdēt kā uz adatām, kad ar vienu nejauši atrastu neizlasītu vēstuli domas un atmiņas noraujas no ķēdes un čakarē unai smadzenes. Alkohols laikam uz laiciņu atkal kļūst par manu ienaidnieku, jo vēl viena glāzīte un atkal būs lūzumpunkts. Un tad ej un izdomā, ko una izdomās izdarīt vai pateiks. Vai abus. Ha, un atsākas runāšana par sevi trešajā personā, jo to cilvēku es vienkārši nepazīstu. Or negribu pazīt, jā, laikam jau negribu.

Ko es esmu iemācījusies? Nevajag galējas stulbības darīt, lai nav pēc tam šitādas atmiņas atkal un atkal jāpārdzīvo.

Čau, es esmu panda un kādu laiciņu iegrimšu transā un ļoti skaistā un iedvesmojošā garstāvoklī, sorry.

Bet nu, vispār jau es atkal pārspīlēju, un nav tik traki. I mean, pasaulē joprojām ir pandas. Ar tik daudz man laimītei pietiks.

Čau!

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s